Joks ar «mute all» pogu attālinātajās stundās

Mācītspēks

Autors: Lilija Gorodko, projekta “Mācītspēks” dalībniece.

Lilija Gordoko kopš septembra ir bioloģijas, dabaszinību skolotāja un klases audzinātāja Priekuļu vidusskolā. Viņa kļuva par programmas “Mācītspēks” skolotāju pēc tam, kad pavadīja vairākus gadus Norvēģijā, mācot bērniem latviešu valodu un auklējot bērnus. Iepriekš viņa sapņoja, ka ar savu ģeogrāfes izglītību varētu strādāt kādā Latvijas dabas parkā, tomēr tagad viņas jaunais izaicinājums ir skola un bērnu skološana. 2. dienasgrāmata.

Nav laika

Man jāiemācās vairāk atpūsties. Pašlaik manas dienas paiet šādi – gatavoju stundas (gatavot stundas nozīmē sagatavot uzdevumus, vielu, video, plakātus, izdales materiālus skolēniem), tad vadu stundas, tad vadu e-klasi (kas aizņem arī daudz laika). E-klasē jāievada stundas temats, sasniedzamie rezultāti; ja tajā dienā ir bijis darbiņš, tad arī jāsavada kritēriji, punkti, komentāri (atgriezeniskā saite) pie skolēnu darbiem, tas var aizņemt vairākas stundas. Tad vēl ir jāatbild uz vairākiem e-pastiem no skolēniem, kas taisnojas, kāpēc nav bijuši stundā, no viņu vecākiem, ka nav sapratuši skolēnu (!) mājasdarbus, no savas audzināmās klases!

Tad pa vidu tam jāpaspēj paēst, pagulēt un nomazgāties, var palaimēties, ka sanāk laiks arī treniņam.

Visgrūtākais ir teikt ”nē” – man nācās atteikt ekoskolas vadību, ko man piedāvāja, līdzko iegāju skolā. Man gan ļoti gribējās to darīt (pat raudāju par to, ka gribu to darīt, tā ir mana sirdslieta – vide un vides izglītība). Bet atteicos, jo sapratu, ka ir tikai 24 stundas diennaktī un ir jāfokusējas vienai lietai, un tās man ir kvalitatīvas, skolēnu prasmes attīstošas bioloģijas un dabaszinību stundas.

Vēl lielas grūtības sagādā klases audzināšana. Man piedāvāja klases audzināšanu, un es, kā jau teicu, nemāku pateikt ”nē”; liekas – ja lūdz, tad jāpalīdz. “Mācītspēks” uzstāja, ka pirmajā skolas darba gadā nav ieteicams ņemt klases audzināšanu. Skolā sarunājām, ka būsim divas klases audzinātājas, jo es arī ne visas dienas esmu skolā studiju dēļ, un nezinu, kā tas īsti ir – būt par audzinātāju.

Tā nu sanāca, ka manā 5. klasē ir daudz uzvedības problēmu, skolēni savā starpā ļoti nesaliedēti. Un man sāp sirds par katru skolēnu. Gribu saliedēt, sadraudzināt, parādīt to, ka mācīties ir forši. Bet saņemu daudz pretestības, un arī citi skolas darbinieki nezina, ko ieteikt, viņiem iet līdzīgi. Esmu izmēģinājusi visas metodes, ko apguvu vasaras mācībās, bet nu jāmēģina vēl. Mēģinu nepadoties, bet ir šausmīgi grūti.

Mācības tiešsaistē

Attālinātās mācībās tiešsaistes stundas ir ļoti svarīgas. Tās jau sāku vadīt septembrī, manā skolā skolēniem no 7. klases viena diena nedēļa bija attālināta. Pirmajā šādā dienā uzdevu patstāvīgo darbu un saņēmu tikai pusi no darbiem, daļu no tiem neizpildītus pēc instrukcijām un vēl kādu daļu iesniegtu ne tur un neīstajā formātā. Tiekoties ar skolēniem klātienē, jautāju kas par lietu, kāpēc es saņēmu tik maz un nekvalitatīvus darbiņus atpakaļ? Skolēnu atrunas bija – neredzēju e-klasē, negāju vispār e-klasē, domāju, ka tā ir brīvdiena.

Tad nu es sapratu, ka jāvada vien tiešsaistes stundas. Tas ir vienīgais veids, kā uzturēt izpratni, iedziļināšanos un arī neiekavēt mācību vielu. Vadot šādas stundas, aizvien vairāk sapratu, ka strādāju pārāk frontāli, bezmaz vai nolasu skolēniem lekciju un stundas beigās atprasu. Tas nekam neder. Meklēju iespējas, rīkus, idejas, kā veidot stundu ar maksimālu skolēnu iesaistīšanu.

Man tas izdevās, un skolēni bija priecīgāki stundas beigās – jutās daudz izdarījuši, jutās sadzirdēti un atbildīgi. Tas, kā es vadu attālināto blokstundu (40+40 min) ir:

  1. Saslēdzamies, tas var aizņemt līdz 10 minūtēm… Kamēr gaidām uz kavētājiem, apjautājos, kā skolēniem iet, kā šodien ar enerģijas līmeni, kā viņi ir gulējuši, kāda noslodze citos priekšmetos. Tādā veidā pārbaudām arī mikrofonus/kameras/čatu. Viss strādā.
  2. Es pastāstu stundas plānu.
  3. Izstāstu ievadinformāciju par šodienas tematu vai arī izrisinu kādu uzdevumu, problēmu. Ap šo laiku skolēnu uzmanība jau zūd un ir laiks dot viņiem darboties pašiem.
  4. Viens no veidiem ir darbs grupās (break out rooms). Es sadalu skolēnus vai viņi paši sadalās, un es viņiem esmu sagatavojusi uzdevumus, kas parasti ir “Google slides”; viņiem sadarbojoties jānonāk pie atbildēm. Skolēni jūtas ļoti atbildīgi par savu darbu, strādājot grupā, viņi arī zina, ka es redzu, kā viņi strādā (koplietošanas dokumentā, “Google jam board” utt). Dažreiz šāds grupu darbs var ievilkties līdz pat 30 minūtēm, bet skolēni prasa vēl laiku un nepamana, ka esam jau stundu beiguši.
  5. Piedāvāju pauzi, klase izvēlas, vai tādu grib vai strādājam bez pārtraukuma.
  6. Atgriežamies visi vienā kopīgā sarunā. Dodu iespēju izteikties viņiem, pastāstīt, kā sadalīja uzdevumus grupā un ko darītu savādāk. Komentēju arī katras grupas sniegumu.
  7. Uzdodu uzdevumu, bet šoreiz katram individuāli – katram savu saiti, skolēni pilda kladēs vai “Live worksheets”, bet šajā brīdī skolēns ir pats ar sevi un var apkopot domas, ko tad ir iemācījies. Tad izsaucu skolēnus nejaušā secībā pastāstīt uzdevuma atrisinājumu utt.
  8. Tad es apkopoju šodienas tematu, atkārtoju jēdzienus, sakarības, procesus.
  9. Stundas beigās noteikti gribu saņemt atgriezenisko saiti, kas ir vai nu aptauja, vai neliels tests, kas nav anonīms. Testā uzreiz redzu, kādas lietas skolēniem palika neskaidras, var novērtēt temata izpratni procentuāli.

Katra stunda un ar katru klasi izdodas savādāka.

Man ir viena astotā klase, kas nebeidz likt man smaidīt, viņi katru reizi ir izdomājuši sev tematiskas iesaukas un profila attēlus ”zūmā”, viņi spēj nomainīt savu fona attēlu 100 reizes minūtē, turklāt vēl atbildēt uz visiem maniem jautājumiem un pildīt uzdevumu.

Strādājot jau kādu trešo nedēļu šādā veidā, izveidoju skolēnu aptauju, vai viņi nākamajā nedēļa vēlas tiešsaistes stundu vai darboties patstāvīgi pārmaiņas pēc un balsojums bija – 99% – gribam tiešsaistes stundu! Par šo biju patīkami pārsteigta.

Pusaudžiem ļoti svarīga ir komunikācija ar vienaudžiem un šobrīd attālinātajās mācībās/karantīnā/izolācijā tas ir grūtāk. Protams, jaunieši joprojām sazinās ar draugiem. Bet varbūt ir tādi skolēni, kam nav tik daudz draugu, un tad šāda tiešsaistes stunda palīdz viņam nejusties tik vientuļam, parunāt ar to klasesbiedru, par kuru varbūt visu attālināto mācību laiku pat neatcerētos. Tas rada jaunas emocijas. Vairāk emociju nekā vienam pret vienu ar grāmatu, darba lapu, datora monitoru.

Un labākā lieta, vadot attālinātās stundas, ir – mute all poga. Labi, joks, bet ļoti bieži tāda noderētu arī klātienes stundā.

Ir arī, protams, lietas, kas nepriecē tik daudz. Tādas, ka neatliek laika privātajai dzīvei. Protams, ka laiks visiem ir viens, bet katram savas prioritātes. Visu laiku gribas darīt labāk, pamēģināt jaunu metodi, izlasīt labu grāmatu utt. Kad atpūšos, jūtos vainīga, ka nestrādāju.

Ļoti bēdīgi ir dzirdēt dažu skolēnu dzīvesstāstus, viņi man atklāti saka – mana mamma vairs nedzīvo ar tēti, man tētis gan jau atkal atnāks mājās piedzēries, bet mana mamma vienmēr lamā tēti…

Mācu un studēju

Studijas arī neiepriecina, tās gribētos strukturētākas. Tās ir vienreiz nedēļā Daugavpils Universitātē. Pašlaik tiešsaistē, protams.

Katru piektdienu ceļos ar domu, ka esmu gatava uztvert lielu apjomu noderīgas jaunas informācijas, bet ļoti reti dienas beigās varu pateikt, ka tiešām kaut ko ieguvu no studiju dienas, tikai esmu nosēdējusi, blenžot ekrānā visu dienu. Bieži vien tiek apspriests tas, ka vēl nav gatava šī programma, mēs tādi unikāli.., nezinot, kā saspiest pedagoģijas programmu vienā gadā.

Jāatzīst, ka daudz ko ieguvu vasaras mācībās, bet pašreiz ļoti maz.

Negribas pabeigt uz bēdīgas nots, tāpēc jāpasaka, kas iepriecina:

  • Skolēni, kas cenšas un iesniedz darbus laikus.
  • Skolēni, kas ieslēdz savas kameras tiešsaistes stundā.
  • skolēni, kuri uzdod padziļinātus jautājumus stundas tematā.
  • Kolēģi skolā, kas vienmēr ir optimistiski un iedrošina.
  • Iepriecina arī tukša e-pasta kastīte e-klasē.
  • Iepriecina labi novadīta stunda, kur skolēni nepamana, kā paskrien laiks un ir ļoti iedziļinājušies stundas tematā.
  • Gatavas vakariņas, pārnākot mājās.
  • “Mācītspēka” kolēģi, kas dalās ar idejām un materiāliem stundām.
  • Cilvēki, kas netērē manu laiku.
mācītspēks
Ir jautājums? Raksti mums tagad!

Trūkst informācijas?
Jautā mums!

Paldies! Jautājums ir saņemts, sniegsim jums atbildi tuvāko stundu laikā.